Brīdinājums par iespējamo krāpšanos, aizdodot naudu!!!

Vēlamies Jūs informēt par iespējamām krāpnieciskām darbībām no naudas aizdevēju puses, kas novērota, sniedzot juridisko palīdzību cilvēkiem, kuri apmaiņā pret dažu tūkstošu aizdevumu zaudējuši vairākus desmitus tūkstošu vērtus īpašumus.

Krāpnieciskā shēma darbojos šādi. Aizdevējs, izmantojot interneta resursus, izplata ziņas par iespēju aizņemties naudu uz neticami izdevīgiem noteikumiem, pieļaujot arī sliktu aizņēmēja kredītvēsturi. Galvenais nosacījums – Jūsu īpašumā jābūt kādam nekustamajam īpašumam. Kad klients ierodas pie aizņēmēja, aizņēmējs paskaidro, ka aizdos naudu pret nekustamā īpašuma ķīlu, bet ar noteikumu, ka aizdoto naudu pārskaitīs aizņēmēja kreditoriem. Parasti tie ir nelieli parādi patēriņa kredītu aizdevējiem, komunālo maksājumu parādi un citi sīki parādi, kuru kopsumma reti pārsniedz desmit tūkstošus eiro.

Kad puses vienojas par aizdevuma summu, aizdevējs tajā pašā dienā piedāvā aizņēmējam parakstīt aizdevuma dokumentus un noformēt ķīlu pie notāra. Izbrīnu rada fakts, ka lamatās iekļuvušie aizņēmēji nemaz nenojauš, kādu darījumu patiesībā noslēdz.

Patiesībā starp pusēm tiek noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums, un pirkuma maksa ir summa, kuru aizņēmējs vēlas aizņemties. Šī summa reti kad sasniedz ¼ no īpašuma patiesās tirgus vērtības. Piemēram, vienā gadījumā mūsu klients aizņēmās 5000 eiro, bet apmaiņā pret šo aizdevumu zaudēja īpašumu 35 000 eiro vērtībā. Otrā gadījumā kliente aizņēmās 6000 eiro, bet zaudēja īpašumu 60 000 eiro vērtībā.

Uzreiz pēc pirkuma līguma parakstīšanas klients paraksta atpakaļpirkuma līgumu vai finanšu līzinga līgumu, kur atpakaļpirkuma maksa vai finanšu līzinga maksa ir nedaudz lielāka par aizdoto naudu. Samaksājot šo summu, klientam ir iespējams atgūt īpašuma tiesības uz šo īpašumu. Tomēr, ja klients sākotnēji vēlējās naudu atmaksāt vairāku gadu garumā, tad, slēdzot darījumu, klients secina, ka maksājuma grafiks ir tikai uz sešiem mēnešiem. Tekošie ikmēneša maksājumi ir nelieli, bet pēdējais maksājums – visas atlikušās summas apmērā. Klientam tiek skaidrots, ka pēdējā aizdevuma atmaksas mēnesī klients saņems jaunu atmaksas grafiku un turpinās maksāt nelielus ikmēneša maksājumus kā iepriekš.

Pēdējā maksājuma mēnesī klients tik tiešām saņem maksājumu grafiku, kurš noformēts kā atpakaļpirkuma līguma vai finanšu līguma grozījumi, kur pirmām kārtām ir palielināta atlikusī neatmaksātā aizdevuma summa, parasti par dažiem simtiem eiro, un tam pievienots jauns atmaksas grafiks uz sešiem mēnešiem, kas veidots pēc tāda paša principa kā pirmais atmaksas grafiks. Šādi kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts vismaz par vienu gadu – tas tiek darīts tādēļ, lai aizņēmējs nevar lūgt tiesu atcelt šo darījumu, jo nekustamā īpašuma pirkuma maksa nesasniedz pat pusi no īpašuma patiesās vērtības.

Brīdī, kad aizdevēji atraduši pircēju nekustamajam īpašumam, aizņēmējam tiek paziņots, ka atpakaļpirkuma vai finanšu līzinga līguma pirkuma maksas atmaksas termiņš netiks pagarināts un klientam jāatmaksā visa atlikušā aizdevuma summa, kura vienmēr lielāka, nekā uzsākot aizdevuma atmaksu. Parasti klients nespēj uzreiz samaksāt tādu summu un līdz ar to zaudē iespēju izpirkt īpašumu.

Visu laiku, kamēr pastāv iespēja izpirkt īpašumu, klients godprātīgi maksā ikmēneša maksājumus, un brīdī, kad tiek atņemta iespēja atgūt savu īpašumu, viņš jau ir atmaksājis gandrīz visu saņemtā aizdevuma summu un faktiski zaudē īpašumu apmaiņā pret neatmaksātā aizdevuma dažiem tūkstošiem eiro.

Mūsu lietvedībā atrodas divas šādas lietas, un vienā gadījumā esam panākuši krimināllietas ierosināšanu, kā arī, pamatojoties uz mūsu sagatavoto prasības pieteikumu, tiesā ierosināta civillieta par zaudējumu piedziņu. Otrā gadījumā gatavojam visus nepieciešamos dokumentus, lai aizsargātu sava klienta intereses.

Mūsu skatījumā aizdevēji rīkojušies ļaunprātīgi un, izmatojot iegūto aizņēmēju uzticību, izkrāpuši klientu īpašumus.

Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai (Civillikuma 1403. pants). Katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (Civillikuma 1404. pants). Tiesību doktrīnā atzīts, ka tie ir tiesisko darījumu raksturojošie elementi, kuriem jāpastāv, lai tiesiskais darījums būtu spēkā (sk. Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga : Mans Īpašums, 1998. 19. lpp.).

Tātad viens no tiesiska darījuma sastāva elementiem ir darījuma sastāvdaļas – darījuma saturā ietvertie noteikumi –, un tās iedala būtiskās vai dabiskās, vai nejaušās (Civillikuma 1469. pants).

Darījuma būtiskās sastāvdaļas ir viss, kas nepieciešams kāda konkrēta tiesiska darījuma jēdzienam un bez kā pats nodomātais darījums nav iespējams (Civillikuma 1470. pants). Ar šīm sastāvdaļām saprot nodomātā tiesiskā darījuma jēdziena pazīmes, kas parasti ir tieši paredzētas likumā, piemēram, pirkuma līgumam tās ir noteiktas Civillikuma 2002. pantā. Būtiskajās sastāvdaļās neko nevar pārgrozīt, pat darījuma dalībniekiem savstarpēji vienojoties, jo tādējādi nodomātais darījums vai nu vispār nav uzskatāms par noslēgtu, vai arī varbūtēji noslēgts kāds cits darījums (sk. E. Kalniņš. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti privāttiesībās. – Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2005. 147.– 148. lpp.).

Civillikuma 2002. pants nosaka: “Pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai pusei par norunātas naudas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību.”

No minētā izriet: lai būtu iespējams konstatēt, ka notikušais civiltiesiskais darījums noslēgts kā pirkuma līgums, darījuma rezultātā nododamajai lietai jāpāriet jaunā īpašnieka īpašumā par norunātās naudas samaksu – darījuma būtiskā sastāvdaļa.

Civillikuma 1504. pants nosaka: “Darījumu iztulkojot, jāskatās uz darījuma lietoto vārdu nozīmi, un, ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu.”

Ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi izrādītais nodoms (Civillikuma 1505. pants).

Iztulkojot pušu starpā noslēgtos pirkuma līgumus un atpakaļpirkuma līgumus, jāņem vērā, ka pirkuma maksa, kura noteikta pirkuma līgumā, nesasniedz pat pusi no nekustamā īpašuma patiesās vērtības un atbilst summai, kuru prasītājs vēlējās aizņemties no atbildētāja. Vienlaicīgi ar pirkuma līgumu noslēgšanu puses vienojās, ka prasītājs izpirks no atbildētāja nekustamo īpašumu par samaksu, kura ir lielāka nekā sākotnējā pirkuma maksa. No minētā izriet, ka, pareizi iztulkojot darījumu, nākas secināt, ka starp pusēm noticis darījums, kas vairāk atbilst aizdevuma līguma pazīmēm (Civillikuma 1934. pants) ar pienākumu maksāt procentus (Civillikuma 1753. pants), piešķirot ķīlas tiesību uz nekustamo īpašumu (Civillikuma 1278. pants).

Civillikuma 1439. pants nosaka: “Kad darījums ir gan nopietni gribēts, bet apslēpts aiz kāda cita darījuma, tad pirmais ir spēkā, ja vien ar to nav bijis nolūka pievilt trešo personu vai vispār izdarīt kaut ko prettiesīgu; bet otrs, tikai izskata pēc noslēgtais darījums, paliek spēkā tikai tiktāl, ciktāl tas izrādās par vajadzīgu pirmā uzturēšanai spēkā.”

Tādējādi uzskatāms, ka aizdevuma līgums tika paslēpts zem pirkuma līguma un atpakaļpirkuma līguma, lai netiktu pārkāptas Patērētāju aizsardzības likuma normas, kuras nosaka speciālās atļaujas (licences) nepieciešamību, kreditējot patērētājus. Faktiski darījums tika slēgts, lai apietu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas, kā arī noteikumus, kuri regulē ķīlas priekšmeta pārdošanu, un tamdēļ atzīstams par spēkā neesošu.

Cienījamie lasītāji, ja Jūs vai Jūsu radi vai paziņas un draugi ir saskārušies ar šādu situāciju, lūdzam sazināties ar mums, jo mums ir zināmas iestrādes šīs lietas risināšanā, tādēļ būsim spējīgi sniegt operatīvu palīdzību šajos jautājumos.